Sloņima (Slonim)
 |
 |
Rakstos pirmoreiz minēta 1252. gadā. Bija cīņu objekts starp Lietuvu un Kijevas Krievzemi, līdz 13. gadsimta beigās iekļāvās Lietuvas dižkunigaitijas valstī, vēlāk līdz Polijas Trešajai dalīšanai Sloņima bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795) sastāvā. Īpaši Sloņima uzplauka starp 1631. un 1685. gadu, kad tajā notika Lietuvas seima sēdes. 18. gadsimta beigās Sloņima bija kņaza Mihala Kazimeža Ogiņska (Michał Kazimierz Ogiński, 1729-1800) rezidence. Ar Ogiņska gādību pie Sloņimas tika izbūvēts Ogiņska kanāls, kas savienoja Nemunas un Dņepras baseinus.
Pēc Polijas dalīšanām Sloņimu iekļāva Krievijas impērijā (1795-1915), pēc Pirmā pasaules kara - Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta ietilpa Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).
Sloņima ir viena no britu kompānijas "Marks & Spencer" dibinātāja - Mihala Marksa (Michał Marks; 1859, 1863 vai 1864 – 1907) dzimtā pilsēta.
* Sloņima vietnē "Baltkrievijas globuss"
Ģeogrāfiskā karte - Sloņima (Slonim)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
 |
 |
| Baltkrievijas karogs | |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |